Death in the Afternoon Eiropas

Stāsts

Death in the Afternoon izveidoja Ernests Hemingvejs un publicēja 1935. gada kokteiļu kolekcijā 'So Red the Nose, or Breath in the Afternoon', kur slaveni līdzautori dalījās ar saviem iecienītākajiem dzērieniem. Hemingveja norādījumi bija raksturīgi lakoniski: 'Ielejiet vienu džigeru absintu šampanieša glāzē. Pievienojiet aukstu šampanieti, līdz tas iegūst pareizo opālescējošu piena baltumu. Lēnām izdzert no trim līdz pieciem šādiem.' Nosaukums cēlies no viņa 1932. gada dokumentālās grāmatas par vēršu cīņām, uzturot viņa spāņu apsēstību. Šis kokteiļis ir jutekliska pieredze. Kad šampanietis satiek absintu, alkohols kļūst duļķains—pārvēršas no dzidri zaļa par opālescējošu, piena baltu—radot virpuļojošu, mākoņiem līdzīgu efektu glāzē. Garša ir intensīva: anīss un vērmeles no absinta, sabalansētas ar šampanieša skābumu un putošanu. Tas ir izsmalcināts un nedaudz bīstams, tieši kā tā radītāja proza. Nav paredzēts vājsirdīgajiem. Death in the Afternoon pievilina literatūras entuziastus, absinta cienītājus un piedzīvojumu meklētājus, kas novērtē dzērienus ar raksturu un vēsturi. Tas ir ideāls pārdomas brīžiem, literārām tēmu sanāksmēm un jebkurai izdevībai, kas prasa kaut ko dramatiski atšķirīgu. Profesionālie padomi: Lietojiet īstu absintu, nevis aizstājējus—duļķainais efekts ir atkarīgs no tā. Ielejiet šampanieti lēnām, lai novērotu pārveidošanos. Hemingveja ieteiktie 3-5 dzērieni būtu neprātīgi lielākajai daļai cilvēku; viens vai divi ir pietiekami. Tas ir stiprāks, nekā izskatās. Kvalitatīvs šampanietis palīdz līdzsvarot absinta intensitāti. Vislabāk baudīt lēnām un pārdomīgi—steigšanās iznīcina mērķi. Nav nepieciešams dekors; vizuālais efekts ir dekors.